Maijs 2019

Tēvs Nakts

Misas vidusskolas 8. – 12. klašu skolniekiem, projekta „Skolas somas”  ietvaros ,bija iespēja noskatīties vienu no  Latvijas simtgadei veltītām filmām  – Dāvja Sīmaņa režisēto filmu „Tēvs Nakts”.

Tas  nav tikai stāsts par pazīstamāko ebreju glābēju Otrā pasaules kara laikā Latvijā Žani Lipki, bet arī filma, kas rosina domāt par izvēlēm. Žaņa Lipkes , vienkāršu cilvēku ģimene, savas mājas teritorijā no nāves paslēpa vairāk kā 50 cilvēku.  Tie ir fakti, bet filmā aktieris Artūrs Skrastiņš attēloja, cik grūti pieņemt šo lēmumu – iet pret sistēmu, pret vardarbību, apzinoties, ka uz spēles ir arī tava  un tavas ģimenes drošība.

Līdztekus filmai, kinolektorija ietvaros, tika piedāvāti  dokumentāli materiāli, dažādu cilvēku pārdomas. Mēs klausījāmies izglābtā ebreja Ārensburga dēla, vēsturnieku Vestermaņa, Zeļļa, Neiburga, Vidzemes augstskolas rektora Krūmiņa  pārdomās par to laiku, holokaustu, cilvēka vietu vēsturē, kā arī izvēlēm, ko izdarām mēs un kāpēc.

11. un 12. klase jau iepriekš bija apmeklējuši Žaņa Lipkes muzeju Ķīpsalā un viņiem bija iespēja salīdzināt savas izjūtas un informāciju, ko sniedz šie dažādie objekti. Secinājums, ka filma palīdzēja izprast to laiku, šo glābēju cilvēcību.

Vēstures skolotāja Ingrīda Vaisjune

Mācību vizīte kā mācību metode

Mācīšanās ārpus klases ir produktīva mācību metode, kur neformālā mācību vidē iespējams praktiski darboties, pētīt, izdarīt secinājumus un redzēt, kur noder iegūtās  teorētiskās  zināšanas klasē, kā arī iegūt pieredzi  svešā darba vidē, kas ļauj labāk iepazīt savas intereses, izprast  savu  karjeras izvēles ceļu. Iespējas organizēt šādu mācību procesu nodrošina došanās mācību vizītēs ārpus skolas-  uzņēmumos, laboratorijās, ražotnēs u.c. To nodrošina skola katru gadu savā budžetā iekļaujot līdzekļus šādiem mērķiem un līdzdalība projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”( Nr. 8.3.2.2./16/1/001), kurā Misas skola darbojas jau otro gadu.Ar projekta finansiālo nodrošinājumu 7. maijā 7.-11. klašu izglītojamie devās plānotā vizītē uz  Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Latvijas Universitātes Astrofizikas observatoriju Baldonē.

Lai veiksmīgi saplānotu vizīti institūtā, izmantojām savas  vidusskolas absolventa Kaspara Ozola atsaucību, kurš pētniecības institūtā strādā par Attīstības nodaļas direktoru un ir vadošais pētnieks. Sākotnēji  tikām iepazīstināti ar institūta rašanās vēsturi un darbības virzieniem. Institūts ir dibināts 1960. gadā, tajā strādā 100 darbinieki, no kuriem 80 darbojas zinātnes attīstības jomā. Institūts  sadarbojas ar 300 partneriem no visas pasaules.

Darbu sākām 2 grupās-kamēr  viena iepazinās ar pētnieciskajām laboratorijām, otra grupa darbojās  praktiski-atkārtoja , kas ir elektrība, kā tā rodas un, pāros darbojoties, izveidoja  elektronisko  zvanu. Ne visiem zvans skanēja, bija jāatrod kļūda savienojumos un tikai tad bija rezultāts. Mācījāmies sadarboties, dzirdēt, uztvert vizuālo un mutisko  informāciju un ,atbilstoši tai ,veikt montāžas darbus.

Ekskursiju pa institūtu sākām ar nelielu ieskatu  datorikas vēsturē-  redzējām datoru, kurš radīts 1960. gados un izmantots PSRS kosmosa programmās.Vērojām, kā attīstījušās tehnoloģijas gadu gaitā. Pretēji vēsturiskajām tehnoloģijām, mūs iepazīstināja ar unikālu  institūta šobrīd radīto  produktu-   plaukstas skeneri , kurš novietots  pie ieejas iestādē. Tā būtība- pēc plaukstas līniju un asinsvadu izkārtojuma identificēt  personu. Šobrīd jau vācu kompānija ir iegādājusies  patentu, lai to  ieviestu ražošanā.

Pirmajā laboratorijā sastapām 2 jaunus zinātniekus, kuri demonstrēja robotu darba procesā,stāstīja, ka  tam piešķirta spēja ne tikai  veikt ieprogrammētas kustības, bet arī spēja redzēt ,(dziļuma karte) cik tālu, cik dziļi,  kādā stāvoklī , kādā krāsā ir  objekts. To dara  algoritmi, kuri atpazīst cilvēka vietā (mākslīgais intelekts). Otrajā mūsu ceļojuma pieturā nokļuvām mazo serveru telpā, kur tiek uzglabāta visa informācija, kura nonāk “Mākonī”. Skolēniem saprotamā veidā tika izstāstīts par mākslīgā intelekta “trenēšanu” un vilktas paralēles ar informācijas iegaumēšanas līdzību cilvēkam.

Kosmosa tehnoloģiju laboratorijā tika stāstīts un demonstrēts taimeris tapšanas stadijā, kurš ļoti precīzi nosaka laiku (12 cipari aiz komata). Tas tiek testēts termokamerā  ļoti augstā temperatūrā, jo kosmosa stacijā Luna 27, kur plānots ievietot šo taimeri, ir ļoti svārstīga temperatūra.

Redzējām, kā cilvēku ar īpašām vajadzībām  ikdienu atvieglos apģērbs, kurā ievietoti sensori, šāds apģērbs  ļaus kontrolēt dažādu veselības problēmu zonas un dos signālus par deformācijas izmaiņām, ja tiks pārkāptas pieļaujamās normas. Tika demonstrētas īpašas korsetes muguras zonai, džemperis, sensori, kuri iestrādāti  celtniecības konstrukcijās,kas ļaus konstatēt izmaiņas,  lai novērstu dažādas nepilnības celtniecības objektos un nepieļautu katastrofas.

Jauniešiem atklājums bija tālizpētes laboratorijā, kur no liela attāluma veikta uzņēmuma iespējams iegūt informāciju, kas notiek uz zemes. Izpratām, kā no liela attāluma notiek kāda objekta attāluma noteikšana dabā.

Puišiem interesi raisīja stāstījums un demonstrējumi par pašbraucošo auto būves attīstīšanu, ko nodrošina vides uztveres sensori. Būs iespējama arī šādu auto savstarpēja komunikācija. Biķernieku autotrasē jau šobrīd ir veikti testa braucieni, pārvietošanās pa ielām šobrīd nav pieļaujama, jo nepieciešams strādāt pie paredzamām situācijām, kādas sastopamas kopējā ielu kustībā un jāizstrādā likumīgā bāze šādu auto aprīkošanai un iespējām pārvietoties pa auto ceļiem un ielām. Šādu automobiļu būves  mērķis ir nevis aizstāt cilvēku, bet piedāvāt  labāku pakalpojumu par to, ko piedāvā cilvēks. (zinātnieka atbilde).

Uz jautājumu par to, kas diktē zinātnes dažādu nozaru attīstību, saņēmām atbildi, ka dzīves ikdiena to dara  un ne vienmēr  2-3 gadu izstrādāts  zinātnes projekts ir veiksmīgs, bet arī negatīvs rezultāts ir rezultāts, pārliecināts teica Kaspars.

Pētniecības institūta laboratorijās pārsvarā  sastapām jaunus cilvēkus, kas apgāž stereotipu  par to, ka par ievērojamu zinātnieku var kļūt tikai nopietnā vecumā. Kaspars aicināja jauniešus atbildīgi  apgūt eksaktos mācību priekšmetus un studēt inženierzinātnes, jo darba tirgū ir pieprasījums pēc tehniski domājošiem, radošiem, uzņēmīgiem, izlēmīgiem  un atbildīgiem darbiniekiem. Esam pateicīgi  institūta darbiniekiem, kuri veltīja mums laiku, īpaši Kasparam Ozolam.

Latvijas Universitātes Astrofizikas observatorijā Baldonē devāmies ceļojumā “tuvāk zvaigznēm”.Mums tika piedāvāta iespēja virtuāli paceļot kosmosa tālēs, palūkoties tuvāk uz saules sistēmas planētām ar planetārija palīdzību. Izmantojot tehnoloģijas, varējām apjaust reālu debess attēlu uz paviljona kupola ar 10000 reižu lielu samazinājumu.  Bijām aktīvi dalībnieki nodarbībā- kopā meklējām mazāko un lielāko planētu, zvaigznājus. Uzzinājām par Šmita teleskopa iegādi, montāžas darbiem un to, ka 1966. gadā naktī uz 8. decembri Baldones observatorijā tika iegūts pirmais fotouzņēmums ar šo teleskopu. Teleskops ir ievērojams  optiskās sistēmas ziņā, mehānikas un elektronikas ziņā. Ar to var uzņemt plašu debess lauku, tāpēc uz Baldoni brauc novērot zvaigznes, galaktikas un dažādus debess objektus arī astronauti no citām valstīm.Uzzinājām, ka Baldones observatorijā atklāti vairāki desmiti jaunu mazo planētu. Vienai no tām dots nosaukums  „ Baldone”, savukārt, 2010. gadā atklāto planētu nosauca par godu observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam par – “Ikaunieks”.

Vizītes otrajā daļā piedalījāmies praktiskajās nodarbībās, kur vērojām, kā  zināšanas ķīmijā un fizikā ļauj veikt eksperimentus, kurus mēs sadzīviski dēvējam par “ziliem brīnumiem”. Tie tika demonstrēti atraktīvi,iesaistot mūs un uzsverot piesardzību jebkuru eksperimentu veikšanā. Katrs izveidojām savas “kosmiskās ziepītes”, skaisti tās iesaiņojām un, kā taustāmu vērtību visām dienas aktivitātēm, devāmies mājupceļā.

Vizītes mērķis bija sasniegts: dienas aktivitātes bija atbalsts jauniešu izaugsmei- zinātkāres veicināšanai, intereses veicināšanai par tehnoloģiju attīstību, to pielietojumu zinātnes atklājumu veikšanā, apjaust savas intereses un iezīmēt savu karjeras izaugsmes ceļu. Visi jaunieši bija aktīvi nodarbību dalībnieki un gribas ticēt, ka ieguvēji!

                                                      Projekta koordinatore Misas vidusskolā Anna Balgalve

Sporta tūrisma pulciņa panākumi

Misas vidusskolas sporta tūrisma pulciņa audzēkņiem ļoti ražīgs bija periods no 27. aprīļa līdz 5. maijam. Ar labiem panākumiem mēs piedalījāmies Latvijas čempionāta sporta tūrismā 2. posmā un starptautiskās sacensībās Lietuvā.

Rīgas skolēnu pils organizētās sacensībās kontroles kombinētajā pārgājienā tika organizētas Jaunciemā. Apvidus tur bagāts smilšu pauguriem, priežu audzēm. Skolu pārstāvēja D grupas ( Liene Šnore, Rainers Drozdovs, Markuss Drozdovs, Reinis Miklaševics) un C grupas ( Anna Šnore, Monta Maslova, Kitija Krūmiņa un Georgs Spalva). Abas komandas šajās sacensībās izcīnīja 1. vietu, iegūstot balvās tūrisma inventāru. Pēc sacensībām galvenā atziņa bija – lai arī maršruts bija grūts, kopā darbojoties var gūt panākumus. Lietuvas tūrisma klubs „Žigunas” no 3. – 5. maijam organizēja sacensības tūrismā, kurās piedalījās 6 valstu jaunie sportisti. Latviju pārstāvēja Rīgas skolēnu pils, Jelgavas BJC Junda un Misas vidusskolas komandas. Katru dienu bija jāapliecina sava prasme dažādās distancēs. 3. maijā – individuālā tūrisma distancē savas prasmes vislabāk no mūsējiem apliecināja Monta Maslova, kas C grupā ieguva 2. vietu, no pirmās vietas atpaliekot par 3 sekundēm. Arī nakts orientēšanās trasē Monta ieguva 2. vietu . Arī pārējie komandas dalībnieki iekļuva desmit labāko skaitā. Šajā trasē bija jāveic elementi, kas prasīja fizisku spēku un veiklību.

4. maija distancē komandām bija stundā un divdesmit minūtēs jāveic maršruts, kas veda pa gleznaino Neris reģionālā parka mežu. Distancē tika pārbaudītas sadarbības, veiklības un izturības prasmes. Rezultāts – 2. vieta.

Pēdējā sacensību diena – komandas tehnikas trase. Tobrīd sapratām, ka cīnāmies par vietu trijniekā. Rezultāts – 3. vieta, tikai 8 sekundes no uzvarētājiem – Panevežas komandas un 3 no Rīgas skolēnu pils.

Komandas kopvērtējums veidojās summējot abu dienu rezultātus, izšķirošā bija pēdējā diena. Bijām ieguvuši 5 punktus, tas deva rezultātu – 3. Vietu. Esam gandarīti, jo aiz mums palika daudzas komandas no Lietuvas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.

Iemācījāmies arī pārvarēt sevi – naktīs bija salnas, ēst gatavojām paši. Ar visu lieliski tikām galā un esam gandarīti par paveikto. Paldies skolas vadībai par atbalstu un līdzi jušanu.

Pulciņa skolotāja Ingrīda Vaisjune

Radi savu pasauli

”Radi savu pasauli!
Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi savu mazo! Lielā sastāv no mazajām.
Kur ir tava mazā? Veido to no zemeņu stādiem. Vai no tērauda dzirkstelēm. Veido no dzejoļu rindām un no keramikas māliem.
Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai! Un tai nav jābūt skatlogā izstādītai, bet, ja tevi atrod ciemiņš , lai tu vari to pacienāt. Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām
glazūrām viņā, ” tā teicis dzejnieks Imants Ziedonis.
Visus interesentus 3. un 4.maijā aicinām Misas vidusskolas bibliotēkā apskatīt mūsu novadnieka Leona Kupča radīto keramikas pasauli – māla trauku izstādi.
Vērosim un , iedvesmojoties no izstādē izstādītajiem māla darbiem , meklēsim to dzirkstelīti savas pasaules veidošanai!

Svinēsim svētkus kopā!

Klāt 4.maijs – Baltā galdauta svētki. Nu jau par ierastu ir kopā būšana pie balti klātiem galdiem, pārrunājot ikdienas dzīves aktualitātes un izrādot cieņu savai tautai un dzimtenei. Bet vai atceries, kā sākās šī skaistā tradīcija?
Pirms vairākiem gadiem rīdziniece Gunta saprata, ka Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu viņa nevēlas atzīmēt viena,bet gan kopā ar savas mājas kaimiņiem. Viņa kāpņu telpā piesprauda zīmīti ar tekstu: ,,Ielūdzu jūs uz gabaliņu kūkas pagalmā pie vidējām parādes durvīm plkst.18.00, lai svinētu Baltā galdauta svētkus. Balti galdauti – baltiem valsts svētkiem.” Liels bija viņas izbrīns, kad sanāca ne tikai tuvākie kaimiņi, bet arī cilvēki no blakus kāpņu telpām – bērni, viņu vecāki un vecvecāki. Un katrs nāca ar cienastu, smaidu un sirds siltumu. Bet visus šos ļaudis vienoja vēlēšanās būt kopā un, sēžot pie kopīgi klāta galda, izjust vienojošo patriotisma dzirkstelīti.
Vai kāds varēja iedomāties, ka pēc neilga laika šī vienkāršā, taču sirsnīgā ideja radīs atsaucību valsts mērogā?
Ceru, ka arī Tu izjutīsi nepieciešamību pēc kopā būšanas ar citiem šajā svētku reizē, un jaukos svētkus pavadīsi nevis skumjā vientulībā , bet gan draugu lokā. Un vienalga, kur tas būs? Galvenais ir izjust šo vienojošo garu, kas mūs, Latvijas iedzīvotājus, tur kopā.
Visiem!
Kopā!
Jaukus un baltus svētkus!