Pirmsskola – Aktualitātes

 Brīnumi notiek!

Viss sākās ar parastu sīpolu. Mēs to ielikām ūdenī un nebija nemaz tik ilgi jāgaida, kad tam parādījās baltas saknītes. Ar tām sīpols padzērās un izdzina zaļus asniņus – sīpollokus. Tad mēs trauciņos iepildījām zemi. Audzinātājas teica, ka tā ir kūdra. Un tad tikai sākās īstie pavasara brīnumi! Kūdrā mēs ielikām dažus sīpoliņus, zirņus un pupas. Plastmasas pudelēm nogriezām virspusi, piepildījām ar to pašu kūdru, iesējām graudiņus, salātus un redīsus. Pēc tam kārtīgi salaistījām ar mazajām lejkannām, un tagad grupā uz palodzes ir vesels zaļais dārzs! Tad mēs sākām domāt, no kurienes kūdra nokļuva pie mums.. Tā bija lielā, lielā maisā sētnieces namiņā. Bet kur tā bija pirms tam?

Kādā rītā audzinātājas mūs sevišķi rūpīgi posa pastaigai. Katram tika uzvilktas atstarojošās vestes un vēlreiz pārrunājām drošības noteikumus, kas jāievēro, dodoties ārpus bērnudārza teritorijas. Tā nu mēs devāmies ceļā. Izrādās, ka kūdru ražo tepat netālu – aiz bērnudārza dīķīša. Jā, mēs tur redzam karogus plīvojot, dzirdam mašīnu un traktoru radītos trokšņus, bet šodien mēs paši varēsim visu apskatīt tuvāk. Audzinātājas ir noorganizējušas veselu ekskursiju pa kūdras ražotni. Tā saucas svešā vārdā, kuru mums grūti izrunāt – „Greenyard”. Mūs gan vairāk interesē tas mazais traktoriņš, kas ātri, ātri braukā šurp un turp. Viņš var vest veselu kaudzi kūdras maisus. Un ved arī! Viņš iebrauc iekšā lielajā mašīnā, noliek maisus un izbrauc ārā pēc citiem. Kad mašīna būs piekrauta pilna ar kūdras maisiem, tā brauks uz Poliju. Pats galvenais onkulis Viesturs mums parādīja vilciena sliedes un vagonus, ar kuriem kūdru atved no purva. Purvs… Tāds nedzirdēts vārds. Vēl viens liels traktors ar milzīgu kausu kūdru ved iekšā telpās, kur to pārstrādā. Bet tur mazi bērni nevar iet. Nekas, mēs drīz izaugsim lieli! Vēl mēs nofotografējāmies pie lielā traktora kausa un devāmies atpakaļ uz bērnudārzu, lai no plastilīna izveidotu savu mašīnu vai traktoru. Pavasara brīnumi turpinās!

„Kāpēcīši”

 

Dzimtās valodas diena Mazajā skoliņā!

 

21. februārī visā pasaulē tika svinēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Arī Misas Mazajā skoliņā bērni pulcējās zālē, lai kopīgi šo dienu svinētu. Gatavojoties dzimtās valodas dienai, kā arī nedēļas tēmai – grāmatas, bērni, kopā ar vecākiem, bija uztaisījuši sava vārda pirmo burtu, ar ko tika dekorēta zāle.

Jau 1999. gada novembrī UNESCO izveidoja dzimtās valodas piemiņas dienu, kuru katru gadu atzīmē 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas skaistumam, izcelt valodas nozīmi ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā.  Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas  bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu. Latvijā Starptautisko valodas dienu atzīmē kopš 2005. gada.

Rūķīšu grupas audzinātāja Laima Spalva īpaši uzsvēra, ka “Mēs esam bagāti un izredzēti, jo mums, tik mazai tautai, ir sava zeme, valsts Latvija un latviešu valoda.” Laima aicināja visus izkopt savu valodu, nepiesārņot to ar rupjiem vārdiem un ar cieņu izturēties gan pret latviešu valodu, gan citām valodām.

Visas grupiņas bija sagatavojušas nelielus priekšnesumus, piemēram, Rūķīšu grupiņa skaitīja dzejolīti par putniem, papildinot to ar dažādām kustībām. Kāpēcīši bija paņēmuši līdzi savas mīļākās grāmatas un atzina, ka grib, lai latviešu valoda būtu vienmēr. Un, lai tā nepazustu, viņi jau bērnudārzā mācās lasīt un rakstīt latviešu valodā. Ezīšu grupas audzinātāja grupiņas priekšnesuma beigās uzrunāja klātesošos ar spēcīgiem Jura Alunāna vārdiem: “Turiet, jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes.” Savukārt Kamoliņu grupa pastāstījā kā savu valodu aizsargāt un kopt: ar labu vārdu, jo tam ir milzīgs spēks – gan pasacītam, gan uzrakstītam, gan domās izteiktam; ar dziesmu, jo latviešu mūzika nenolietojas – kā tā skanēja pirms simts gadiem, tāpat skan arī šodien. Bet visstiprāk savu valodiņu var aizsargāt ar valodu – savā zemē runāsim latviski!

Pasākuma laikā uzzinājām daudz jaunus un interesantus faktus par Starptautiskās valodas dienu, kā arī par valodu kopumā. Nobeigumā visi tika aicināti uz kopīgu izkustēšanos pie Renāra Kaupera dziesmas “Joka pēc alfabēts.”

Alise Dreimane,

pirmsskolas izglītības skolotāja palīdze

Profesiju sporta spēles

Mazajā skoliņā tika organizētas „Profesiju ziemas sporta spēles”. Spītējot sliktajiem laika apstākļiem, devāmies ārā sportot. Bērnus sagaidīja „Kāpēcīšu” grupas “dakterītes”. Visi sēdās vilcieniņā un devās meklēt sporta staciju norādes.

Katra grupiņa bija sagatavojusi savu staciju. „Rūķīšu” grupai bija Pavāru stacija. Bērni kopā ar “pavāriem” gatavoja kastaņu un sniega zupu. Kad tā bija gatava, visi kopīgi dziedāja dziemiņu par kastaņiem un sniegu.

„Kāpēcīšu” grupiņa sagatavoja Ārstu staciju. Bērniem bija jāizārstē divi lieli lāči –  jāapsaitē tiem ķepas un jānogādā slimnīcā. Šajā stacijā bērni varēja izbaudīt arī hokeja spēli ar sniega lāpstām.

Policijas staciju sagatavoja „Ezīšu” grupiņa. Bērnus sagaidīja “policists” ar zizli, iepazīstināja ar luksoforu. Pēc policista dotā signāla vajadzēja atrast nosaukto krāsu un nostāties atbilstošās krāsas rinķī. Visus iepriecināja kopīgā rotaļa „Palīdzi draugam”,  kā arī bumbu mešana mērķī.

Pēdējā bija „Kamoliņu” grupas Ugunsdzēsēju stacija. “Ugunsdzēsēja” Ramona sagaidīja dalībniekus aizputinātā depo. Bērniem bija jāpalīdz izrakt no sniega aizputināto depo, jānodzēš liesmas, uguns rinķī metot sniega bumbas. Arī mazie dzīvnieki bija nokļuvuši nelaimē, tādēļ bērni tos atrada un nogādāja Ugunsdzēsēju stacijā.

Kad visas stacijas bija izietas, bērni kopā ar skolotājām devās uz Mazās skoliņas zāli. Pēc kopīgas rotaļas „Ko lai ziemā dara?”  bērnus apbalvoja ar nomināciju diplomiem un medaļām.

 Līga Veģe,

“Kāpēcīšu” grupas skolotāja

 

Sporta jeb Olimpiskā diena Mazajā skoliņā

 

“Starptautiskā Olimpiskā komiteja, atzīmējot savu dzimšanas dienu, aicina visu valstu nacionālās Olimpiskās komitejas organizēt “Olimpisko dienu”, popularizējot Olimpiskās vērtības – draudzību, cieņu un izcilību. “Olimpiskās dienas 2017” devīze šajā gadā ir “Vingro svaigā gaisā!””, atzīmē LOK ģenerālsekretārs un Olimpiskas vicečempions Žoržs Tikmers.

 

Misas vidusskola, kā arī Mazā skoliņa piedalījās Olimpiskajā dienā, kas šogad notika 22. septembrī. Tika ņemts vērā atgādinājums par sportošanu brīvā dabā – bērnudārza bērni nebaidījās saslapināt kājas slapjajā zālē un visas sporta aktivitātes veica grupu laukumiņos.

Mazās skoliņas skolotājas ar saviem palīgiem bija sagatavojušas dažādas stafetes un uzdevumus, lai būtu interesanti gan pašiem mazākajiem „Rūķīšu” grupiņas bērniem, gan arī lielākajiem, kuri jau gatavojas skolai.

„Rūķīšu” grupiņas audzinātāja Laima Spalva iejutās policista lomā, jo visu nedēļu grupiņās tika runāts par drošību gan grupas telpās, gan laukumiņos, gan uz ceļa kā arī citur, tāpēc šī Olimpiskā diena bērnudārzā bija saistīta ar drošību. „Es esmu policiste – uzturu kārtību sabiedriskās vietās. Lai kļūtu par labu policistu ir jābūt ne vien godīgam, gudram, taisnīgam, bet arī veiklam, stipram, izturīgam un attapīgam,” bērnus uzrunāja audzinātāja Laima. Uzsākot sportiskās aktivitātes visi dalībnieki iesildījās, kopīgi izkustējās fonā skanot „Policistu dziesmai.”

Katras grupiņas rotaļu laukumā bija dažādas stafetes, uzdevumi – bumbiņu mešana mērķī, šķēršļu joslas veikšana ar leļļu ratiem u.c. Bērni komandās varēja mēroties spēkiem virves vilkšanā, pārbaudīt savu veiklību koka karotē nesot ābolu. Visvairāk bērniem patika lekt ar maisiem.

Kad sporta aktivitātes bija beigušās, visi pulcējās uz noslēgumu, kurā policiste Laima uzdeva dažādus jautājumus par drošību. Bērni nedēļas laikā bija daudz ko iemācījušies un uz jautājumiem atbildēja pareizi, tāpēc katra grupiņa saņēma veselīgos našķus – ābolus, kā arī katram bērnam tika medaļa ar atstarojošu elementu, lai dienas tumšajā laikā visi būtu redzami!

 

Alise Dreimane,

pirmsskolas izglītības skolotāja palīdze

 

 

 

Dzejas rīts Misas Mazajā skoliņā

Atbrauc pie manis uz rudeni,

Izkāp pie apšu bekas,

Sasildi rokas pīlādzī.

Atbrauc pie manis uz rudeni…

(O. Vācietis)

 

Septembris – laiks, ka Mazo skoliņu sāk piepildīt jautras čalas un prieka pilnas bērnu acis. Šis ir laiks, kad arvien biežāk sākam izjust rudens dzestro elpu…

Šajā laikā visā Latvijā notiek Dzejas dienas. 15. septembris arī Misas Mazajā skoliņā iesākās ar dzejas rītu. Bērni, vecāki, skolotāji ar prieku varēja baudīt daudzu latviešu dzejnieku darbus.

”Kāpēcīšu” grupas bērni kopā ar audzinātājām savu redzējumu par rudeni pauda tautasdziesmās, atveidojot tās ar atbilstošām kustībām. Savukārt ”Rūķīšu” grupas skolotājas dzejolīšus attēloja īsos, teatrālos uzvedumos.  Bērniem ļoti patika dzejolis par sunīti, kurš vārīja cūku pupas un deva tās nogaršot klātesošajiem.

Pie “Ezīšu” grupiņas rudens viesojās ar Maijas Laukmanes dzejoļiem. Bērni runāja gan par ežu migas izdaiļošanu ar raibajām rudens lapām, gan rudens krāsām, kuras, kā izrādās, radot rūķi ar savām otām un krāsu bundžām!

Pīlādzi un ežuku kā rudens simbolu savos priekšnesumos izcēla “Kamoliņu” grupas bērni. Dzejoļu dramatizējumi klātesošajiem sniedza iespēju iepazīt gan pīlādžogas viltīgo dabu, gan atklāt ežuku kā atjautīgu un rosīgu dzīvnieciņu. Lauris, savā dzejolītī atklāja, ka dāsnā pīlādža ogas tikai izskatās skaistas un kārdinoši saldas, bet, liekot uz kārā zoba, ogas izrādās rūgtas.

Dzejai jārada īpaša noskaņa un emocijas – šķiet, ka tieši tas šajā rītā mums visiem kopā arī izdevās.

Baudīsim rudeni! Mielosimies ar purva sūnu pudurītī satupušajām sārtvaidzēm dzērvenēm, un uzņemsim vitamīnus no bagātīgās ābolu ražas!

 

                                                                     Ramona Ponomarenko,

                                                                                     Misas vidusskolas pirmsskolas izglītības grupu metodiķe